ķīmisks savienojums From Wikipedia, the free encyclopedia
Akridīns (C13H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no trim kondensētiem cikliem — piridīna cikla, kam abās pusēs atrodas benzola gredzeni. Akridīns ir kristāliska viela (adatveida kristāli) dzeltenā krāsā. Ūdenī vāji šķīstošs. Organiskajos šķīdinātājos šķīst labi, šķīdumiem ir violeta fluorescence. Akridīns ir vāja bāze un ar stiprām neorganiskām skābēm tas veido sāļus, kurus sauc par akridīnija sāļiem.
Akridīns | |
---|---|
Akridīna struktūrformulas Akridīna molekulas modeļi | |
Citi nosaukumi |
dibenz[b,e]piridīns, benz[b]hinolīns, 9-azaantracēns, |
CAS numurs | 260-94-6 |
Ķīmiskā formula | C13H9N |
Molmasa | 179,22 g/mol |
Blīvums | 1100 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 107 °C |
Viršanas temperatūra | 346 °C |
Šķīdība ūdenī | slikta |
Pirmo reizi ieguvuši vācu ķīmiķi Karls Grēbe (Carl Gräbe) un Heinrihs Karo (Heinrich Caro) 1871. gadā no akmeņogļu darvas.
Akridīnu var iegūt no akmeņogļu darvas vai arī sintētiski. Tas rodas, ciklizējot difenilamīnu vai tā atvasinājumus (N-arilantranilskābes).
Skābā vidē veido akridīnija jonu un akridīnija sāļus. Šie sāļi ir ūdenī šķīstoši. Ūdens šķīdumiem piemīt zaļgana fluorescence un spilgti dzeltena krāsa.
Alkilējoties viegli veido ceturtējos sāļus (N-alkilakridīnija sāļus).
Nukleofilās reakcijas notiek pie 9. oglekļa atoma, tajās veidojas akridons un tā atvasinājumi.
Dzīviem organismiem akridīns izraisa hromosomu mutācijas un ir kancerogēna viela.[1]
Svarīgs akridīna atvasinājums ir akrihīns — efektīvs līdzeklis malārijas ārstēšanai.
Akridīnu izmanto arī citu medikamentu un krāsvielu sintēzēm.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.