Afganistānas pilsoņu karš ir bruņotu konfliktu sērija Afganistānā, kas aizsākās pēc pēdējā karaļaZahīršaha gāšanas 1973. gadā (pēc citiem avotiem par kara sākumu uzskata 1978. gadu, kad notika Aprīļa revolūcija). Historiogrāfijā parasti izdala sekojošus Afganistānas pilsoņu kara etapus:
Afganistānas pilsoņu karš (1978—1979). Pēc Aprīļa revolūcijas pie varas nāca komunistiski noskaņota valdība. Pret viņiem nostājās opozīcija, kas noveda pie bruņota konflikta.
Afganistānas karš (1979—1989). Posms, kad karā iesaistītājs Padomju Savienība. Tā ieveda savus bruņotos spēkus Afganistānā, lai atbalstītu komunistiski noskaņoto valdību. Šis bija plaša mēroga karš, jo tajā iesaistījās daudzas ārzemju valstis.
Afganistānas pilsoņu karš (1989—1992). Pēc Padomju Savienības bruņoto spēku izvešanas turpinājās cīņa starp valdības un opozicionāru spēkiem. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu komunistiski noskaņotā valdība zaudēja militāro atbalstu.
Afganistānas pilsoņu karš (1992—2001). Iepriekšējā posmā uzvarēja opozīcijas spēki, tomēr pēc tam viņi uzsāka cīņu par varu savā starpā. Sākotnēji tie bija atsevišķi konflikti starp lauka komandieriem, bet vēlāk jau starp viņu grupējumiem. Grupējumi apvienojās divās organizācijās — Ziemeļu aliansē un Taliban.