Abhāzijas karš (1992—1993)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Abhāzijas karš (gruzīnu: აფხაზეთის ომი, abhāzu: Аԥсуа-Ақыртуа аибашьра) norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam starp Gruzijas valdības spēkiem un Abhāzijas separātistu spēkiem, Krievijas bruņotajiem spēkiem un Ziemeļkaukāza kaujiniekiem. Abhāzijā dzīvojošie etniskie gruzīni lielākoties cīnījās Gruzijas valdības spēku pusē. Etniskie armēņi (Bagramjana bataljons) un Abhāzijā dzīvojošie krievi lielākoties atbalstīja abhāzus,[1][2] un daudzi cīnījās viņu pusē. Separātisti saņēma atbalstu no tūkstošiem Ziemeļkaukāza un kazaku kaujinieku, kā arī no Krievijas Federācijas spēkiem, kas izvietoti Abhāzijā un tās tuvumā.[3][4]
Abhāzijas karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Gruzijas pilsoņu kara | |||||||
Karadarbība 1993. gada augustā - 1993. gada oktobrī | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Abhāzija Kaukāza kalnu tautu konfederācija Krievija | UNA—UNSO (bataljons "Argo") | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Vladislavs Ardzinba Vladimirs Aršba Aslambeks Abdulhadžijevs Šamils Basajevs |
Eduards Ševardnadze Tengizs Kitovani Tengizs Sigua Valerijs Bobrovičs | ||||||
Spēks | |||||||
~5 000 karavīru |
~5 000 karavīru ~20 tanku ~20 bruņumašīnu | ||||||
Zaudējumi | |||||||
2 220 nogalināti kaujinieki ~8 000 ievainoto 122 bez vēsts pazuduši 1 820 nogalināti civiliedzīvotāji |
4 000 nogalināti kaujinieki un civiliedzīvotāji 10 000 ievainoti 1 000 pazuduši bez vēsts 250 000 pārvietoto etnisko gruzīnu | ||||||
Kopumā 25 000–30 000 nogalināti |
Šī konflikta risināšanu saasināja pilsoņu karš Gruzijā, starp gāztā Gruzijas prezidenta Zviada Gamsahurdijas atbalstītājiem, kurš amatā bija 1991-1992. gadā, un Eduarda Ševardnadzes vadīto valdību pēc valsts apvērsuma, kā arī gruzīnu–osetīnu konflikts kopš 1989. gada.
No visām pusēm tika ziņots par ievērojamiem cilvēktiesību pārkāpumiem un zvērībām, kas sasniedza kulmināciju pēc tam, kad abhāzu spēki ieņēma Suhumi 1993. gada 27. septembrī, kam, saskaņā ar EDSO datiem, sekoja plaša mēroga etnisko tīrīšanu kampaņa pret etniskajiem gruzīnu iedzīvotājiem.[5] ANO ģenerālsekretāra 1993. gada oktobrī nosūtītā faktu vākšanas misija ziņoja par daudziem un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdarīja gan abhāzi, gan gruzīni.[6] Aptuveni 5000 etnisko gruzīnu un 4000 abhāzu tika nogalināti vai pazuduši bez vēsts, un 250 000 gruzīnu kļuva par valsts iekšienē pārvietotajām personām vai bēgļiem.[7][8]
Karš smagi skāra pēcpadomju Gruziju, kas cieta ievērojamus finansiālus, cilvēku un psiholoģiskus zaudējumus. Kaujas un tām sekojošie sporādiskie konflikti ir izpostījuši Abhāziju. Abhāzijā karš oficiāli tiek dēvēts par "Abhāzijas tautas tēvijas karu" (krievu: Отечественная война народа Абхазии).[9]