2016. gadā Krievijā un Ķīnā atklāti jauni kosmodromi: Vostočnij un Venčanas pavadoņu palaišanas centrs. Abi izvietoti tā, lai savas valsts teritorijā būtu pēc iespējas tuvāk ekvatoram.
Septembrī peldošā platforma Odyssey pārdota Krievijas aviācijas grupai S7 Group.
Decembrī paziņots, ka navigācijas sistēma Galileo uzsākusi darbību.
Ķīnā izmēģinātas jaunas nesējraķetes: vidējas kravnesības Chang Zheng 7 un smago Chang Zheng 5 (celtspēja zemā orbītā ~ 20 t).
Aprīlī nesējraķetes Falcon 9 pirmo pakāpi pirmoreiz izdevās nosēdināt uz okeāna platformas.
2016. gadā notika trīs nesējraķešu avārijas.
Augustā avarēja Ķīnas Chang Zheng 4C.
Septembrī, gatavojoties dzinēju pirmsstarta testa iedarbināšanai, degvielas uzpildes laikā eksplodēja nesējraķete Falcon 9 v1.2. SpaceX vadītājs Īlons Masks šīs kļūmes cēloņa atrašanu atzina par vissarežģītāko no visām avārijām.
Arī decembrī Krievijas raķetes Sojuz-U avārijas (tika zaudēts kravas kuģis Progress MS-04) cēloņa atrašana nebija vienkārša. To līdz gada beigām neizdevās atrisināt.
Februārī palaista Japānas astronomiskā observatorija Hitomi.
Aprīlī palaista Krievijas orbitālā observatorija Mihailo Lomonosov
Citi pētnieciskie pavadoņi
Augustā palaists Ķīnas zinātniskais pavadonis Mozi, kas paredzēts kvantu fizikas eksperimentiem.
2016. gadā Ķīna palaida orbitālo laboratoriju Tiangong 2. To sasniedza kosmosa kuģis Shenzhou 11, un divi kosmonauti stacijā uzturējās mēnesi.
Krievija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) apkalpes maiņai nosūtīja četrus Sojuz kosmosa kuģus, sākot ekspluatēt jaunas modifikācijas kuģi Sojuz MS.
Uz SKS Krievija palaida trīs kravas kuģus Progress MS, bet viens no tiem Progress MS-04 nesasniedza staciju nesējraķetes avārijas dēļ. ASV palaisti četri kravas kuģi: divi Dragon un divi Cygnus divi.
Aprīlī uz SKS nogādāta eksperimentāls izplešams stacijas modulis BEAM.
22. janvāris — izmēģinājumu lidojumā palaista suborbitālā transportsistēma New Shepard; uz zemes mīksti nosēdās gan kapsula, gan raķešpakāpe; izmantota tā pati raķete un kapsula, kas 2015. gada novembrī.
izmēģinājumu lidojumā palaista suborbitālā transportsistēma New Shepard; uz zemes mīksti nosēdās gan kapsula, gan raķešpakāpe; tā pati raķete un kapsula pirms tam veikusi divus lidojumus;
8. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-8 un izplešams stacijas modulis BEAM; raķetes pirmo pakāpi pirmoreiz izdevās nosēdināt uz okeāna platformas.
25. jūnijs — nesējraķetes Chang Zheng 7 pirmajā startā un pirmajā startā no Venčanas pavadoņu palaišanas centra palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts DFFC un pavadoņi Aoxiang Zhixing, Aolong 1, Tiange Feixingqi 1, Tiange Feixingqi 2; ar neatvienojamu no raķetes pēdējās pakāpes aparātu ZGZ Shiyan Zhuangzhi tika izmēģināta degvielas pārsūknēšana.
26. jūnijs — nolaižamais aparāts DFFC veica nolaišanos Ķīnas teritorijā.
no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-2e' 17, Flock-2e' 18, Flock-2e' 19, Flock-2e' 20;
ar nesējraķeti Chang Zheng 2F/G palaista orbitālā stacija Tiangong 2 un pavadonis BanXing 2.
16. septembris — ar nesējraķeti Vega palaisti pavadoņi PerúSat 1, SkySat 4, SkySat 5, SkySat 6, SkySat 7.
26. septembris — ar nesējraķeti PSLV-G palaisti pavadoņi ScatSat-1, Alsat-1B, Alsat-2B, BlackSky Pathfinder 1, Pratham, CanX 7, Alsat-1N, PISat.
27. septembris — Krievijas aviācijas grupa S7 Group parakstīja līgumu par peldošās platformas Odyssey un tās infrastruktūras pirkšanu no konsorcija Sea Launch.
2. novembris — ar nesējraķeti H-IIA palaists meteoroloģiskais pavadonis Himawari 9.
3. novembris — nesējraķetes Chang Zheng 5 pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaists tehnoloģiju pavadonis Shijian 17.
9. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti tehnoloģiju eksperimentu pavadoņi XPNAV 1 un Xiaoxiang 1, kā arī no pēdējās pakāpes neatdalāmas kravas CAS 2T un KS 1Q.
ar nesējraķeti PSLV-G palaists pavadonis Resourcesat-2A;
ar nesējraķeti Delta IV Medium+(5,4) palaists militārais sakaru pavadonis USA-272 (WGS-8).
9. decembris — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 6 ar nanopavadoņiem AOBA-VeloxIII, TuPOD, EGG, ITF 2, STARS C, FREEDOM, WASEDA-SAT3, TechEdSat-5 un četriem Lemur-2.
10. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/G2 palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 4A.
15. decembris — ar nesējraķeti Pegasus-XL palaisti meteoroloģiskie pavadoņi CYGNSS A, CYGNSS B, CYGNSS C, CYGNSS D, CYGNSS E, CYGNSS F, CYGNSS G, CYGNSS H.