1866. gada pagastu pašvaldību likums
From Wikipedia, the free encyclopedia
1866. gada Baltijas guberņu pagastu pašvaldību likums (vācu: Landgemeinde-Ordnung für die Ostsee-Gouvernements, krievu: Положение о волостном общественном управлении 11 июня 1866 г.) bija Krievijas impērijas Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums, kas stājās spēkā 1866. gada 19. februārī (3. martā pēc JS). Saskaņā ar to muižu pagastu vietā izveidojās pagastu zemnieku pašvaldības.
Pagastu pašvaldības ievēlēja pagastu sapulcēs, kurās piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja vienu delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Saskaņā ar jauno likumu zemnieki paši pilnībā atbildēja par nodokļu nomaksu, ceļu labošanu, veco un slimo aprūpi, algu noteikšanu, budžeta apspriešanu, pagasta skolas skolotāja ievēlēšanu.[1] Pagasti sāka izsniegt arī latviešu valodā rakstītas pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.[2]
Likums zaudēja spēku pēc jauna Latvijas Republikas pašvaldību likuma pieņemšanas 1922. gadā.