Žirafes
From Wikipedia, the free encyclopedia
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.[1][2] Pliocēna žirafēm jau bija izveidojies garais kakls tāpat kā mūsdienu žirafei.[1] Reizēm pie žirafēm pieskaita arī Giraffa attica, kas kopš 1929. gada tiek sistematizēta kā Bohlinia attica.[3]
Žirafes Giraffa (Brisson, 1762) | |
---|---|
Masaju žirafe (G. tippelskirchi) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Apakškārta | Atgremotāji (Ruminantia) |
Infrakārta | Augstākie atgremotāji (Pecora) |
Dzimta | Žirafu dzimta (Giraffidae) |
Ģints | Žirafes (Giraffa) |
Izplatība | |
Iedalījums | |
| |
Žirafes Vikikrātuvē |
Visām žirafu sugām raksturīgs ļoti garš kakls un garas kājas, ragiem līdzīgi izaugumi, kurus klāj āda un matojums, un īpašs kažoka raibumojums. Sugas savstarpēji atšķiras ne tikai ģenētiski, bet arī ar atšķirīgiem kažoka raibumiem. Žirafes veido barus pēc dzimuma pazīmēm: savstarpēji radniecīgu mātīšu barus ar to mazuļiem un pieaugušu tēviņu barus, kuru īpatņi nav savstarpēji radniecīgi. Tēviņu barā valda stingra hierarhija, kas tiek noteikta savstarpējās kaklu cīņās. Dominantie tēviņi iegūst tiesības pāroties ar mātītēm.