From Wikipedia, the free encyclopedia
Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem. Tas apgalvo, ka noslēgtā sistēmā dotajai gāzes masai, ja nemainās tilpums (tātad izohoriskā procesā) spiediens mainās tieši proporcionāli temperatūrai. Līkni, kas raksturo Šarla likumu, sauc par izohoru.
1787. gadā[1] francūzis Žaks Šarls (Jacques Charles; kļuvis populārs ar lidojumu ūdeņraža balonā 1783. gadā) pētīja reālu gāzu spiediena maiņu pie temperatūras maiņas un ieguva šo likumu.[2] Viņš nepublicēja savus pētījumus,[2] pirmais tos publicēja Žozefs Luijs Gē-Lisaks (Joseph Louis Gay-Lussac) 1802. gadā darbā par gāzu izplešanās likumu,[1] kas papildināja un vispārināja Šarla pētījumus.[1] 1801. gadā neatkarīgi no Gē-Lisaka sakarību atklāja britu dabaszinātnieks Džons Daltons, taču viņa apraksts nebija tik pamatīgs kā Gē-Lisaka.[3][4]
Boila—Mariota, Šarla un Gē-Lisaka likums kopā ar Avogadro likumu kopā veido ideālās gāzes likumu.
Matemātiskais Šarla likuma pieraksts ir šāds:
kur:
Tāpat to var pierakstīt šādi:
kā arī
kur:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.