Ģibuļu pagasts

Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība. Izvietojies novada dienvidaustrumos, robežojas ziemeļos ar Valdgales pagastu, austrumos ar Talsu pilsētu un Lībagu pagastu, dienvidos pa Abavu ar Abavas pagastu, rietumos ar Kuldīgas novada Rendas un Ventspils novada Usmas un Puzes pagastiem. Pagasts veidojies pēckara periodā no triju pirmskara pagastu — Pastendes, Stendes un Spāres pagastu daļām. Lai arī pagasta centrs atrodas bijušā Pastendes pagasta galvenajā apdzīvotajā vietā Pastendē, nosaukumu tas ieguvis no Stendes pagasta Ģibuļu pusmuižas, kas savukārt tagad saucas par Kraujām. Pagasta teritorijā atradās viens no Latvijas lielākajiem padomju laika lauksaimniecības uzņēmumiem — kolhozs «Draudzība», kurš ar 14 752 ha platību bija lielākais kolhozs Latvijā.^[3]

Ģibuļu pagasts
Karogs Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Pastende
Kopējā platība:[1]	319,8 km2
• Sauszeme:	308,1 km2
• Ūdens:	11,6 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	2 212
Blīvums (2024):	7,2 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
Ģibuļu pagasts Vikikrātuvē

Daba

Ģibuļu pagasta teritorija atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā.^[3] Reljefu veido lielākoties lēzeni viļņots, vietām vidēji viļņots līdzenums. Vidējais virsas augstums 30—40 m vjl, Spāres paugurainē 50—78 m vjl. Pauguru relatīvais augstums sasniedz 15 m. Augstākā vieta ir Ploču kalns (83 m) ziemeļos no Kalešiem. Visstiprāk saposmots reljefs gar Mordangas subglaciālo iegultni, kuras ieplakā izveidojušies 14 ezeri.

57,8 % pagasta teritorijas klāj meži, galvenokārt skujkoku un jauktie; ir arī ozolu audzes. Vairāki purvi, lielākie no kuriem ir Tīrpurvs, Tīrelis, Kazu purvs, Plocis, Bāgas purvs.

Derīgie izrakteņi: dolomīts, ģipšakmens, māls, saldūdens kaļķis, kūdra, sapropelis.

Hidrogrāfija

Ezeri

Mordangas-Kāņu ezers

Pagasta teritorija bagāta ezeriem, no kuriem lielākais ir Usmas ezers, kas piekļaujas pagasta rietumos ar ~10 km garu krasta līniju. Lielākie no ezeriem, kas pilnībā izvietojušies pagasta teritorijā ir:

Ezers	platība (ha)	dziļums (m)
Spāres ezers	201	5,6
Gulbju ezers	115,5	2,1
Mordangas-Kāņu ezers	78	8,7
Pluncezers	42,1	1,8
Kalvenes ezers	26,4	7,3
Stundezers	10,7	6,3
Rūmiķis	10,5	4,3

Pagasta teritorijā vairākas mākslīgas ūdenskrātuves (galvenokārt zivju dīķi), lielākie no kuriem ir Struņķu dīķi (26—60 ha) un Kleinis (10—40 ha).^[4]

Upes

Vidusupe pie Ģibuļu—Līču ceļa

Māras kambari

Pagastā blīvs upju tīkls. Lielākā daļa teritorijas atrodas Irbes baseinā, izņemot nelielu (~8 km²) teritoriju ziemeļos no Arkliņiem, kas pieder Rojas baseinam un teritoriju ap Kalešiem (~26 km²), kas pieder Ventas baseinam. Lielākās upes ir:

Abava Kalešupe Veģupīte Stende Dzelzupe Avotkalnu grāvis Vanagu grāvis Silupe Kalnupe Strumpe Lūšupīte

Spāre Vidusupe Kārklvalks Mālupe Tērukšupe Briežupe Ratupe Kāņupe Ganekļupe Rūšupe Sudmaliņupe

Dabas aizsardzība

Dižozols Pastendes muižas pils parkā

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:^[5]

• Abavas ielejas dabas parks (daļa)
• Plunču ezera meži

Aizsargājami dabas objekti:

• Spāres parks (1,5 ha)
• Dižkoki (lielākie):^[6]
  • Pastendes ozoli (apkārtmērs 6,48, 5,88 un 3,94 m)
  • Misteru ozols (6,2 m)
  • Induļu ozols (6,13 m)
  • Lielozolu ozoli (5,71 un 5,03 m)
  • Dravas priede (3,1 m)
  • Čiekuru kadiķis (1,6 m)
  • Dzirnavlejas sudrabvītols (6,7 m)
  • Spāres parka oši (4,45 un 4,2 m)
  • Pastendes parka vīksna (3,89 m)

Vēsture

Pastendes pagastā bija Pastendes muiža (pusmuižas: Barzdupe, Grenčmuiža, Jaunmuiža (Kurši), Kažiņi, Laukmuiža, Remplīne, Silēbirģis un Vecmuiža (Turkmuiža)) un Kalešu muiža (ar Kāņu pusmuižu). Stendes pagasta tagadējā Ģibuļu pagasta daļā bija Stendes muižas Muneju, Ģibuļu un daļa Vīcežu pusmuižas, kā arī Kārgadas muiža. Spāres pagastā bija Spāres muiža ar Mazspāres un Ropiķu pusmuižām. Pēc 1920. gada zemes reformas un 1925. gada administratīvās reformas pagastu robežas tika mainītas, atkāpjoties no dzimtu īpašumu nodalījumiem.^[7]

Bijusī Stendes pagasta valde Ģibuļos; līdz 1980. g. Ģibuļu ciema izpildkomiteja

Ģibuļu pagasts izveidots kā Ģibuļu ciems (ciema padome), apvienojot bijušos Pastendes un Spāres pagastus ar lielāko daļu Stendes pagasta teritorijas.^[3] Zemes šo pagastu teritorijās ilgus gadsimtus piederējušas galvenokārt trim baltvācu dzimtām: fon Hāniem Pastendes pagastā (1476-1920), fon Grothusiem Spāres pagastā un fon der Brigeniem Stendes pagastā.

1940. gada administratīvais iedalījums (krāsās) un 2009. gada pagastu robežas (violetas)

1945. gada 10. septembrī līdzšinējo pagastu teritorijās izveidoja šādas ciemu padomes:

• Stendes pagastā: Ģibuļi, Kaleši, Stende,
• Pastendes pagastā: Pastende, Talsciems,
• Spāres pagastā: Mazspāre, Spāre.

Pagasti līdz ar Talsu apriņķi tika likvidēti 1949. gadā.

Ciema padomju apvienošana un teritoriālās izmaiņas:

• 1954. gada 14. jūnijā Ģibuļu ciemam tiek pievienota Kalešu ciema teritorija.
• 1954. gada 14. jūnijā Pastendes ciems tiek pievienots Talsciema ciemam.
• 1961. gada 1. februārī Ģibuļu ciemam tiek pievienoti Talsciema (izņemot kolhoza "Lībagi" teritoriju) un Spāres ciemi.
• 1975. gada 14. martā ciemam pievieno daļu Abavas ciema (starp Veģiem un Kalešiem) un Rendas ciema (pie Usmas ezera), Rendai atdodot nelielu teritoriju rietumos no Kāņupes.
• 1977. gada 14. martā Talsiem tika atdota teritorija ar tagadējo Lauktehniku.

Dažādos laikos ir veikta nelielu teritoriju apmaiņa ar Talsiem un Valdgales un Laidzes pagastiem.

Līdz 1980. gadam ciema padome atradās bijušajā Stendes pagasta valdes vietā Ģibuļos. No 1980. gada ciema un vēlāk pagasta administrācija atradās 1979. gadā celtajā arhitekta Pētera Milzarāja projektētajā administratīvajā un kultūras kompleksā.

Pašvaldības vadītāji (ciema un pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji un pagasta padomes priekšsēdētāji; hronoloģiskā secībā):

• Heinrihs Zeltzaķis
• Jānis Reinfelds
• Jānis Olševskis
• Alberts Lode
• Kārlis Dīcis (1961-1973)
• Ēriks Leimanis (1973-1994)
• Gaida Krūze (1994-2001)
• Uldis Rozenbergs (2001-2009)

Kā pašvaldība pagasts likvidēts 2009. gadā, iekļaujot Talsu novadā. Pagastā darbojas pagasta pārvalde, kuru ieceļ novada dome.

Kolhozs «Draudzība»

Kolhoza piemiņas nozīmīte ar emblēmu

Ģibuļu pagasta teritoriālajā attīstībā noteicoša loma bija kolhoza "Draudzība" apvienošanas procesam. Kolhoza teritorija pakāpeniski veidojusies no 15 nelielām kopsaimniecībām (lauksaimniecības arteļiem), kas dibinātas tagadējā pagasta teritorijā.

Pastendes pagastā izveidojās 5 kolhozi:

Talsciema ciemā:

• "Darba spars" (dibināts 1947. gada 2. decembrī),
• "Padomju karogs" (dibināts 1948. g. 29. augustā),
• "Zelta grauds" (dibināts 1949. gada aprīlī).

Kolhozi apvienoti 1950. gada jūlijā, paturot nosaukumu "Padomju karogs".

Pastendes ciemā:

• "Sarkanais stars" (dibināts 1948. gada 11. janvārī),
• "Ļeņina ceļš" (dibināts 1948. gada 16. martā).

Kolhozi apvienojas 1950. gada 3. jūlijā, pieņemot nosaukumu "Raiņa kolhozs".

Stendes pagastā izveidojās 7 kolhozi:

Kalešu ciemā:

• "Darbs" (dibināts 1947. gada 22. decembrī),
• "Centība" (dibināts 1948. gada 2. augusts),
• "Zaļā zeme" (dibināts 1949. gada 30. martā).

Kalešu ciema kolhozi 1950. gada jūlijā ("Darbs" un "Zaļā zeme") un 1960. gada martā ("Centība") pievienojās Ģibuļu ciema kolhozam "Uzvara".

Ģibuļu ciemā:

• "Uzvara" (dibināts 1947. gada 27. novembrī),
• "Vārpu vainags" (vēlāk "Straume", dibināts 1949. gada 2. aprīlī),
• "Brīvais zemnieks" (dibināts 1949. gada 11. aprīlī),
• "Jaunais ceļš" (vēlāk "Darba ceļš", dibināts 1949. gada 24. aprīlī).

"Straume", "Brīvais zemnieks" un "Darba ceļš" 1950. gada 30. jūlijā apvienojās, paturot nosaukumu "Darba ceļš".

Spāres pagastā izveidojās 3 kolhozi:

Mazspāres ciemā:

• "Zelta vārpa" (dibināts 1949. gada 3. aprīlī).

Spāres ciemā:

• "Spāre" (dibināts 1948. gada 19. decembrī),
• "Ausma" (dibināts 1949. gada 3. aprīlī).

Spāres un Mazspāres ciemu kolhozi 1950. gada 7. jūlijā apvienoti, paturot nosaukumu "Ausma".

Kolhozi "Ausma", "Darba ceļš", "Padomju karogs", "Raiņa kolhozs" un "Uzvara" 1960. gada 1. decembrī apvienojās, izveidojot tā laika Latvijas lielāko kolhozu ar centru Pastendē.

Vēstures, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi

1905. gada upuru piemineklis Kalešos

Spāres muižas pils

Ģibuļu pagasta arheoloģijas, mākslas un arhitektūras pieminekļi koncentrējušies galvenokārt divās lielākajās muižās Pastendē un Spārē un to apkaimēs.^[8]

Bez zemāk uzskaitītajiem valsts aizsargātajiem pieminekļiem ir arī citas ievērojamas piemiņas vietas, kā Anša Lerha-Puškaiša vecāku un viņa darbu prototipu atdusas vieta "Cīruļu" kapsētā, piemineklis 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā kritušajiem Kalešos u.c.

Vērtības grupa	Pieminekļa veids	Pieminekļa nosaukums	Atrašanās vieta	Pieminekļa datējums
Valsts nozīmes	Arheoloģija	Māras kambaru alas — kulta vieta	pie Kalešiem, Abavas krastā
Valsts nozīmes	Arheoloģija	Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)	pie „Munejām”
Vietējās nozīmes	Arheoloģija	Strautmaļu viduslaiku kapsēta	Kaleši
Vietējās nozīmes	Arheoloģija	Spāres pilskalns	dienvidaustrumos no Spāres
Valsts nozīmes	Māksla	Cilņu „Ģerboņu“ fragmenti	Pastendes pils	1741. gads
Valsts nozīmes	Māksla	Kāpņu margas	Spāres pils	1790. gads
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Zemnieku sēta „Līkumi“	Kāņciems	1821. gads — 19. gadsimta vidus
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Mežsarga sēta	„Uļitas“	18. gadsimts — 19. gadsimta 1. puse
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Pastendes muižas apbūve	Pastende	18. gadsimts — 19. gadsimta sākums
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Klēts	Mordangas „Līkumi“	19. gadsimta vidus
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Saimniecības ēka	Mordangas „Līkumi“	19. gadsimta vidus
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Dzīvojamā ēka	Mordangas „Līkumi“	1821. gads
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Kalpu māja	Pastendes muiža	19. gadsimts
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Pils	Pastendes muiža	18. gadsimts — 19. gadsimta sākums
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Pārvaldnieka māja	Pastendes muiža	19. gadsimta sākums
Vietējās nozīmes	Arhitektūra	Saimniecības ēkas (2)	Pastendes muiža	19. gadsimta sākums
Valsts nozīmes	Arhitektūra	Spāres luterāņu baznīca	Spāre	1747. - 1926. gadi
Vietējās nozīmes	Arhitektūra	Spāres skola	Spāre	19. gadsimta vidus

Iedzīvotāji

Pagasta teritorijā 2008. gada 1. janvārī dzīvoja 2536 iedzīvotāji, tajā skaitā:

• 1224 vīrieši (48,3%) un 1312 sievietes (51,7%),
• 1602 (79,2%) darbspējas vecumā,
• 440 (17,4%) jaunāki par darbaspējas vecumu,
• 494 (19,5%) pensijas vecuma.

Iedzīvotāju vecuma struktūra (2000):^[9]

	Pavisam	0-4	5-9	10-14	15-19	20-24	25-29	30-34	35-39	40-44	45-49	50-54	55-59	60-64	65-69	70+
Vīrieši	1 278	77	93	121	110	98	84	87	109	92	90	61	58	66	54	78
Sievietes	1 371	73	86	112	112	82	82	80	99	96	75	65	71	91	83	164
Visi iedzīvotāji	2 649	150	179	233	222	180	166	167	208	188	165	126	129	157	137	242

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1967 3 125 —     1979 2 764 −11.6%	Gads Iedz. ±% 1989 2 266 −18.0% 2000 2 649 +16.9%	Gads Iedz. ±% 2011 2 266 −14.5% 2021 2 204 −2.7%

Nacionālais sastāvs

Ģibuļu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[10]
Latvieši (2108)			95.5%
Krievi (36)			1.6%
Cita un neizvēlēta (63)			2.9%

Apdzīvotās vietas

Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas

Pagasta lielākās apdzīvotās vietas ir Pastende un Spāre.

Pastende kā apdzīvots apvidus pirmoreiz minēts 1288. gadā. Apdzīvota vieta sākusi veidoties tikai pēc Pastendes muižas uzcelšanas. Vēl 20. gadsimta 70. gados Pastendē bija tikai ~100 iedzīvotāju. Ciems sāka attīstīties, kad tas tika izvēlēts par apvienotā kolhoza «Draudzība» centru un uz turieni tika pārcelta ciema padome.

Spāres ciema pirmās mājas tika uzceltas 1898.—1901. gados sakarā ar stacijas izbūvi dzelzceļa līnijā Ventspils—Maskava. Ilgu laiku Spāre bija pagasta lielākā apdzīvotā vieta.

Kraujas

Citas lielākās pagasta apdzīvotās vietas ir bijušie kolhozu, vēlāk «Draudzības» iecirkņu centri Talsciems, Kraujas un Aizupes.

Tips	Ciems	Iedzīvotāji (2008)
Lielciems	Pastende	844
Vidējciemi	Aizupes	54
	Spāre	384
Mazciemi	Arkliņi	25
	Dravnieki	<10
	Ģibuļi	33
	Iliņi	11
	Jaunzemes	51
	Kaleši	24
	Kraujas	26
	Kurši	43
	Līči	43
	Mazspāre	9
	Mordanga	15
	Turkmuiža	15
Skrajciemi	Gaviļnieki	33
	Kaļķciems	16
	Kāņciems	15
	Ruņķi	15
	Talsciems	85

Kursīvā norādītas apdzīvotās vietas, kas nav iekļautas adrešu reģistrā.

Reliģija

Spāres baznīca

Pagastā atrodas viena baznīca — Spāres evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca. Pamatakmens likts 1658. gadā. Tagadējo baznīcu 1747. gadā uzbūvējis toreizējais Spāres muižas īpašnieks barons Rādens. Baznīcu apmeklē galvenokārt tuvējās apkārtnes iedzīvotāji.

Pastendes un Ģibuļu apkārtnes iedzīvotāji, kā arī citu konfesiju pārstāvji pieder pie Talsu draudzēm: Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas, Talsu baptistu baznīcas, Talsu Romas katoļu baznīcas, kā arī pie Stendes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēm.

Ievērojamas personības

• Ansis Lerhis-Puškaitis, folklorists un rakstnieks (1859—1903)
• Kārlis Dziļleja (Kārlis Tīfentāls), rakstnieks un literatūrkritiķis (1891—1963)
• Kārlis Draviņš, filologs (1901—1991)
• Fricis Makstnieks, karikatūrists (1936—1996)
• Intars Busulis, mūziķis (dzimis 1978.)
• Kristaps Ginters, padomju partijas un administratīvais darbinieks (1888—1968)^[11]

Saimniecība

Ģibuļu pagastā (ap 2000. gadu) bija 532 zemnieku saimniecības ar kopplatību 13 083 ha un 412 piemājas saimniecības 2539 ha kopplatībā.^[3] Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 8959 ha, no tiem aramzeme 7020 ha, augļu dārzi 86 ha, pļavas 741 ha, ganības 1112 ha. Meži aizņem 18 513 ha, no tiem 15 027 valsts meži, krūmāji 261 ha, purvi 355 ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 117 Ls/ha.

Lielākie darba devēji lauksaimniecībā SIA "Kalnnieki", SIA "Spāre", KKS "Pastende", SIA "Ausma 2004" un SIA "L.A.P", SIA "Qeenberry".

Nozīmīga nozare ir mežsaimniecība un mežizstrāde. Kuršos atrodas Talsu mežniecība. Lielākie uzņēmumi: SIA "Stende", SIA "Šķēles", Z/s "Madaras".

Attīstīta arī dīķsaimniecība, zvejniecība.

Transports un sakari

Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš A10 un pirmās šķiras autoceļš P120.

Pasažieru vilciena Rīga—Ventspils maršrutā pagasta teritorijā atrodas divi pieturas punkti: Spāre un Līči.

Pagasta teritorijā atrodas Talsu lidlauks.

Spārē pasta nodaļa (LV-3298). Pastendes, Dravnieku un Talsciema teritoriju apkalpo Talsu pasts (LV-3201).

Izglītība un kultūra

Jaunā Ģibuļu pagasta administratīvā ēka un kultūras nams

Bijušās Ģibuļu skolas ēka Kraujās

Vecākā skola tagadējā pagasta teritorijā, iespējams, bijusi Spāres skola, kas, pēc dažiem avotiem, minēta jau 1760. un 1770. gados, kaut arī 1830. un 1840. gados tur vairs skolas neesot bijis. Dokumentāli skolas sākums apstiprināts 1858. gadā. Līdz 1920. gadam skola bijusi divgadīga, līdz 1925. gadam — sešgadīga. 1940. gadā skola pārcelta uz Spāres muižas ēku. No 1946. gada 7 klašu pamatskola, vēlāk paplašināta līdz 8 un 9 klasēm. Slēgta 2012. gadā

Pirmā skola Pastendē dibināta, iespējams, ap 1838. gadu (pēc citiem avotiem 1841. vai 1858. gadā). Par skolas un arīdzan Irlavas skolotāju semināra aizgādni kļūst Pastendes barons Teodors Hāns. 1859. gadā tiek iesvētīta jaunā skolas ēka pie tagadējā autoceļa A10 2 km no Pastendes. Barons sedzis lielāko daļu skolas un skolēnu uzturēšanas izdevumu, kā arī algojis vienu no skolotājiem. Līdz 1920. gadam pamatskolā bija 3 klases. Pirmās brīvvalsts laikā skolā bija 4 klases ar papildus pirmsskolas klasi. Ar 1945. gada. 1. septembri skolu pārceļ uz Pastendes muižas pili, kur darbojas kā 7 klašu pamatskola, ko vēlāk paplašina līdz 8 un 9 klasēm.

Ģibuļu pamatskolas ēka Kraujās uzbūvēta 1879. gadā par Stendes barona Brigena līdzekļiem. No 1920. gada I pakāpes pamatskola ar 4 klasēm. Skola slēgta 20. gadsimta 50. gados.

1920. gadā Aizupēs tiek nodibināta Pastendes II pamatskola. Skolai pārejot Stendes pagasta pakļautībā, to nosauc par Stendes Aizupju pamatskolu. Skola slēgta 1944. gadā.

1934. gadā dibināta 4 klašu pamatskola Līčos. Slēgta ap 1960. g.

2009. gadā pagastā darbojās divas izglītības iestādes:

• Pastendes pamatskola
• PII «Ķipars».

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. daļa. R:, AS Preses nams, 2001, 330. - 334. lpp.
4. ezeri.lv
5. Dabas aizsardzības pārvalde^{[novecojusi saite]}
6. «Īpaši aizsargājamie koki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 1. augustā.
7. Žanis Rihards Miķelšteins. Jaunības zemē Pastendē. Ģibuļu pagasta padome. Talsi. 2003
8. «Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2009. gada 2. augustā.
9. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze^{[novecojusi saite]}
10. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.
11. «Архив города Перми». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 12. decembrī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ģibuļu pagasts.