Čukči (pašnosaukums: ӆыгъоравэтӆьэт; IPA: [ɬəɣʔoráwətɬʔǝt]) ir viena no daudzskaitlīgākajām Krievijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tautām. Apdzīvo plašu teritoriju Čukotkas autonomajā apvidū un tā pierobežas rajonos Kamčatkā, Jakutijā un Magadanas apgabalā. 2002. gada tautskaitē par čukčiem sevi atzina 15 767 cilvēku.
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| Aptuveni 16 000 (2024) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Krievija (Čukotkas autonomais apvidus, Kamčatkas novads) | |
| Valodas | |
|
čukču krievu | |
| Reliģijas | |
| pareizticība, šamanisms | |
Etnonīms
Savu etnonīmu čukči ieguvuši 17. gadsimtā no čukču valodas vārda "чаучу" ([ʧawʧəw], briežiem bagāts), ar kuru briežkopji čukči apzīmēja sevi pretēji piekrastes čukčiem-suņkopjiem "анкальын" (jūrmalnieki, no vārda "анкы" — 'jūra'). Pašnosaukums оравэтӆьэт (cilvēki) vai ӆыгъоравэтӆьэт (īstie cilvēki).
Rases tips
Rases tips ir jaukts. Visumā mongoloīds, bet ar dažām atšķirībām. Biežāk ir sastopamas acis ar horizontālu, nekā slīpu griezumu. Ādai nav dzeltenīga, bet bronzas nokrāsa. Sastopami indivīdi ar biezu sejas apmatojumu un viļņainiem, gandrīz sprogainiem matiem. [nepieciešama atsauce]
Valoda
Apmēram pusei čukču (7742 pēc 2002. gada datiem) dzimtā ir čukču valoda. No pārējiem lielākā daļa par dzimto uzskata krievu valodu. [nepieciešama atsauce]
Skatīt arī
Ārējās saites
- Первая чукотская. Россия годами воевала с чукчами. Почему она не могла победить гордый народ?
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čukči.- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
