![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/93/Flag_of_the_Chin_National_Front.svg/langlv-640px-Flag_of_the_Chin_National_Front.svg.png&w=640&q=50)
Činlande
From Wikipedia, the free encyclopedia
Činlande, oficiāli Činlandes Valsts, ir pašpārvaldošs valstisks veidojums Dienvidaustrumāzijā,[3] kas pretendē uz visu Činas teritoriju Mjanmā. Tā kontrolē lielāko daļu pavalsts teritorijas gar Bangladešas un Indijas robežu. Činlandes Padome, kas pilda likumdevējvaras funkcijas, ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide Mjanmas sastāvā, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā hunta.[4] Tomēr Konstitūcijā Činlandes loma Mjanmā nav atspoguļota, kas ir novedis pie potenciāla separātisma apsvērumiem.[3]
Činlande | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
![]() Činlande (tumši zaļā krāsā)
|
||||
Valsts valodas | birmiešu, činu, mizo | |||
Demonīms | činlandieši | |||
Valdība | Pašpasludināta federāla valsts, de jure Mjanmas sastāvdaļa | |||
- | Činlandes Padomes priekšsēdētājs | Pu Cings Kungs | ||
- | Premjerministrs | Pu Pa Tangs | ||
Likumdevējs | Činlandes Padome | |||
Neatkarība | ||||
- | Činu kalnu pārvaldes akts | 1896. gada 13. augustā | ||
- | Činu foruma iniciatīva | 1998. gadā | ||
- | Činlandes Padomes izveide | 2021. gada 13. aprīlī | ||
- | Činlandes Konstitūcija | 2023. gada 6. decembrī | ||
Platība | ||||
- | Kopā | 36 018,8 km²[1] | ||
Iedzīvotāji | ||||
- | iedzīvotāji 2014. gadā | 578 801[2] | ||
- | Blīvums | 16,1/km² | ||
Valūta | Kjats (K) (MMK ) |
Par valsts pasludināšanas datumu pieņem 2023. gada 6. decembri, kad Činu Tautas fronte un vietējās administrācijas organizācijas ratificēja Činlandes Konstitūciju, apstiprināja Činlandes Padomi kā tās pārvaldes institūciju un mainīja Činas nosaukumu uz Činlandi. Konstitūcijas mērķis ir radīt nacionālu činu valsti, nostiprinot to pašnoteikšanās tiesības.[3][4]
Činlandes Padomi veido 27 Činu Tautas frontes locekļi, 14 deputāti un 68 vietējo administrāciju locekļi. Padome saņēma 14 no 17 atzīto vietējo administratīvo organizāciju atbalstu, izņemot Falamu, Tedimu un Mindatu.[3][4]