peliediņu saimis palādu ciļts putnys From Wikipedia, the free encyclopedia
Uralu palāda (latiņu: Trix uralensis; anglīšu: Ural Owl; latvīšu: Urālpūce; lītaunīku: Uralinė pelėda) — peliediņu saimis (Strigidae) palādu ciļts putnys. Perekli taisa Pūstumu Eurazejā nu Skaņdinavejis leidz Tuoleimim Reitim, gon cieški sateikams putyns Latgolā i pūstumu Vydzemē.
Vīna nu pošu leluokū palādu, spuornu paplatīņs byun net 125 cm, garums da 62 centimetrim i aste 30 cm. Pamata kruosa gaišai palāka ar bryunom streipom.[1] Taipoš kai cytom palādom, zeimeiguokuo pīzeime škiru nūsaceišonā irā bolss. Uralinis palādys gon labi redz i gaismā, kod nakod medej i dīnys laikā.
Pacīši augsts "hau... hau... hau", muotaine kod nakod augstuoku "vak-vak" skonu. Rūjis laikā tāvainim dūbs "ūūūu u u-hu".[2]
Pa lelam dzeivoj nasausūs lelūs skujukūku ci jauktūs mežūs, mežamoluos, pūrmoluos, pi mežapļovom i lyuzūs. Perekli taisa kūku dūbūs, cylvāka taiseitūs puļciņuos, vacuos cytu plieseigu putynu perekļuos, iz kūku stubuļnem. Nu apreļa mieneša pereklī 3-4 boltys ūlys.
Perekli taisa vysā Eurazejis skujukūku jūstā, taipoš Skaņdinavejā kai areala vokoru rūbežā i Latgolā kai golvonuo Europys areala dīnavydu rūbežā. Napalelā skaitā dzeivoj Reitu Europys i Vydseuropys kolnu regionūs, taipoš i Balkanu dīnavydūs. Lītovā cīši rats putyns. Azejā perekli taisa Sibira taigā, Krīvejis Pijiurys nūvodā, Pūstumu Korejā i vysā Japonejā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.