laudativus

Latino

aggettivo della I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	laudātīvus	laudātīvă	laudātīvum
genitivo	laudātīvī	laudātīvae	laudātīvī
dativo	laudātīvō	laudātīvae	laudātīvō
accusativo	laudātīvŭm	laudātīvăm	laudātīvum
vocativo	laudātīvĕ	laudātīvă	laudātīvum
ablativo	laudātīvō	laudātīvā	laudātīvō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	laudātīvī	laudātīvae	laudātīvă
genitivo	laudātīvōrum	laudātīvārum	laudātīvōrum
dativo	laudātīvīs	laudātīvīs	laudātīvīs
accusativo	laudātīvōs	laudātīvās	laudātīvă
vocativo	laudātīvī	laudātīvae	laudātīvă
ablativo	laudātīvīs	laudātīvīs	laudātīvīs

Aggettivo

laudativus m sing

1. lodativo, concernente il lodare
   • genus causarum (Quintiliano)
   • quaestio (Quintiliano)

Sillabazione

lau | dā | tī | vŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) IPA: /lau̯daːˈtiː.wus/
• (pronuncia ecclesiastica) IPA: /lau̯daˈti.vus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo laudo

Termini correlati

• laudo, laus, laudabilis, laudatio, laudator, laudatrix, laudabiliter

Note / Riferimenti