gratuitus

Etymology

From *grātu- (“grace(?)”) +‎ -ītus (adjective-forming suffix), from the root of grātia (“favor”) and grātus (“showing favor”) (reconstructed as Proto-Indo-European *gʷerH-) + the action noun suffix *-tus.^[1] The u-stem action noun is attested in Celtic languages; see Proto-Celtic *brātus. Compare the formation of fortuītus.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /ɡraː.tuˈiː.tus/, [ɡräːt̪uˈiːt̪ʊs̠]

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ɡra.tuˈi.tus/, [ɡrät̪uˈiːt̪us]

Adjective

grātuītus (feminine grātuīta, neuter grātuītum, adverb grātuītō); first/second-declension adjective

freely given, free, gratuitous
vain, fruitless, futile
Synonyms: ingratus, infelix, irritus

Antonyms: opportūnus, commodus, habilis, idōneus, conveniēns, ūtilis, ūtēnsilis, aptus, habilis, salūber, ūtibilis

Declension

First/second-declension adjective.

More information singular, plural ...

	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	grātuītus	grātuīta	grātuītum	grātuītī	grātuītae	grātuīta
genitive	grātuītī	grātuītae	grātuītī	grātuītōrum	grātuītārum	grātuītōrum
dative	grātuītō	grātuītae	grātuītō	grātuītīs
accusative	grātuītum	grātuītam	grātuītum	grātuītōs	grātuītās	grātuīta
ablative	grātuītō	grātuītā	grātuītō	grātuītīs
vocative	grātuīte	grātuīta	grātuītum	grātuītī	grātuītae	grātuīta

Close

Derived terms

Related terms

Descendants

Catalan: gratuït
English: gratuitous
French: gratuit
Galician: gratuíto
Italian: gratuito
Occitan: gratuit
Piedmontese: gratùit
Portuguese: gratuito
Romanian: gratuit
Sicilian: gratuitu
Spanish: gratuito

References

[1]
De Vaan, Michiel (2008) “grātus”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 271