Tekstūru kartēšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tekstūru kartēšana ir metode, ko lieto, lai noteiktu augstas frekvences detaļu, virsmas tekstūru vai krāsu informāciju uz datora radīta grafikas vai 3D modeļa. Tās pielietošanu 3D grafikā aizsāka Edvīns Ketmuls 1974. gadā.[1] Tekstūru kartēšana sākotnēji atsaucās uz metodi (tagad precīzāk saukto difūzo kartēšanu), kas vienkārši ietin pikseļus no tekstūras uz 3D virsmas. Pēdējo desmitgažu laikā multi-pass renderēšana un sarežģītas kartēšanas, piemēram, augstuma kartēšana, normālā kartēšana, pārvietošanas kartēšana, atstarošanas kartēšana, spekulārā kartēšana, oklūzijas kartēšana un daudzas citas variācijas ar tehniku (kontrolēta ar materiālu sistēmu) ir padarījusi iespējamu simulēt gandrīz fotoreālismu reālajā laikā, ievērojami samazinot poligonu skaitu un apgaismojuma aprēķinus, kas nepieciešami, lai izveidotu reālistisku un funkcionālu 3D ainu.