Sokrata nāve
Žaka Luija Davida glezna / From Wikipedia, the free encyclopedia
Sokrata nāve (franču: La Mort de Socrate) ir franču gleznotāja Žaka Luija Davida eļļas krāsas glezna, tapusi 1787. gadā. Glezna, līdzīgi kā citas viņa tās desmitgades gleznas, saistīta ar klasisku tematu, šajā gadījumā Sokrata nāvessoda izpildi, ko Platons aprakstījis savā darbā Phaedo.[2][3] Šajā stāstā Sokrats ticis apsūdzēts par Atēnu jaunatnes samaitāšanu, iepazīstināšanu ar savādiem dieviem un notiesāts uz nāvi, iedzerot velnarutka indi. Sokrats nevis pie pirmās iespējas bēg, bet savu nāvi izmanto kā pēdējo mācību stundu saviem mācekļiem un sagaida nāvi mierīgs.[2] Phaedo attēlo Sokrata nāvi un ir arī Platona ceturtais un pēdējais dialogs, kurā aprakstītas filozofa pēdējās dienas, kas aprakstītas arī darbos Euthyphro, Apoloģija un Crito.
Sokrata nāve | |
---|---|
La Mort de Socrate | |
Mākslinieks | Žaks Luijs Davids |
Gads | 1787 |
Medijs | eļļas krāsa |
Kustība | neoklasicisms, akadēmiskā māksla |
Temats | Sokrats |
Izmēri | 129.5 cm (51.0 in)[1] × 196.2 cm (77.2 in)[1] |
Atrašanās vieta | Metropoles mākslas muzejs |
Īpašnieks | Charles-Louis Trudaine de Montigny, Olivier de Saint-Georges de Vérac, Adolphe de Rougé, Marius Bianchi |
Inventāra nr. | 31.45 |
Identifikatori | MET objekta ID: 436105 |
Gleznā vecs vīrs baltā tērpā sēž gultā, vienu roku izstiepis virs kausa, ar otru žestikulējot gaisā. Viņam apkārt ir dažāda vecuma vīrieši, vairums pretēji mierīgajam vīram izrāda emocionālu satraukumu. Jauns vīrietis sniedz viņam kausu, skatoties citā virzienā un ar brīvo roku aizsedzot seju. Cits jauns vīrietis sagrābis vecā vīra augšstilbu. Gultas galā sēž vecs cilvēks, sakumpis lūkojas savā klēpī. Pa kreisi, caur arku sienā, fonā ir redzami citi vīrieši.