Krievu literatūra
literatūra krievu un senkrievu valodās, kā arī krievu autoru rakstītie darbi / From Wikipedia, the free encyclopedia
Krievu literatūra tiek attiecināta uz krievu valodā un senkrievu valodā rakstītajiem literārajiem darbiem, kā arī gan uz Krievijas teritorijā tapušajiem literatūras darbiem, gan uz krievu tautības cilvēku daiļradi ārpus valsts teritorijas. Krievijā literatūras pirmsākumi datējami ar 10. gadsimtu. 19. gadsimta sākumā bija vairāki izcili dzejnieki un rakstnieki. Šis laika posms un krievu dzejas Zelta laikmets aizsākās ar Aleksandru Puškinu, kas tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju[nepieciešama atsauce] un bieži tiek saukts par "krievu Šekspīru".[1] To 19. gadsimtā turpināja Antons Čehovs, Mihails Ļermontovs, Ļevs Tolstojs, Nikolajs Gogolis, Ivans Turgeņevs un Fjodors Dostojevskis. Ivans Gončarovs, Mihails Saltikovs-Ščedrins, Aleksejs Pisemskis un Nikolajs Ļeskovs arī ir devuši lielu ieguldījumu krievu prozā.
No 1880. gadiem krievu literatūra sāka mainīties. Lielo romānu rakstnieku laiks bija pagājis un krievu literatūrā par noteicošajiem žanriem uz vairākām desmitgadēm, kas pazīstamas kā krievu dzejas Sudraba laikmets, kļuva īsproza un dzeja. Laika posmā no 1893. līdz 1914. gadu krievu literatūrā iepriekš pārsvarā esošā reālisma vietā par valdošo kļuva simbolisms. Tā laika vadošo rakstnieku vidū ir Valērijs Brjusovs, Andrejs Belijs, Vjačeslavs Ivanovs, Aleksandrs Bloks, Nikolajs Gumiļovs, Dmitrijs Merežkovskis, Fjodors Sologubs, Anna Ahmatova, Osips Mandelštams, Marina Cvetajeva, Leonīds Andrejevs, Ivans Buņins un Maksims Gorkijs.
Pēc Krievijas 1917. gada revolūcijām un sekojošā pilsoņu kara, vairāki vispāratzīti rakstnieki pameta jaunizveidoto Padomju Savienību, tajā pat laikā radās jauna paaudze rakstnieku. 1930. gados, saskaņā ar padomju līdera Josifa Staļina sociālistiskā reālisma politiku, literatūru ierobežoja cenzūra. Pēc Staļina nāves 1953. gadā iestājās zināms atkusnis un literatūras ierobežojumi tika daļēji atcelti. Līdz 1970. un 1980. gadiem rakstnieki aizvien vairāk ignorēja sociālistiskā reālisma vadlīnijas. Starp padomju laika vadošajiem rakstniekiem ir Jevgeņijs Zamjatins, Īzaks Bābels, Ilfs un Petrovs, Jurijs Oļeša, Vladimirs Nabokovs, Mihails Bulgakovs, Boriss Pasternaks, Aleksandrs Solžeņicins, Vladimirs Majakovskis, Mihails Šolohovs, Jevgeņijs Jevtušenko un Andrejs Vozņesenskis.