Horvātijas karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Horvātijas karš (horvātu: Domovinski rat — 'Tēvzemes karš', serbu: Рат у Хрватској — 'Karš Horvātijā') bija bruņots konflikts no 1991. gada 25. jūnija līdz 1995. gada 14. decembrim starp Horvātiju un separātisko Serbu Krajinu, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Tautas armija (DTA). Kara rezultātā neatkarīgā Horvātija nodrošināja valsts vienotību, bet zaudēja gandrīz visus savus austrumu rajonu iedzīvotājus (etniskos serbus): etnisko tīrīšanu rezultātā no Horvātijas savas dzīvības glābjot bija spiesti bēgt aptuveni 500 000 cilvēku.[1]
Horvātijas karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Dienvidslāvijas kariem | |||||||
Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas pa kreisi: Dubrovnikas centrālā Stradun iela drupās Dubrovnikas aplenkuma laikā; izpostītajā Vukovaras ūdenstornī plīvo Horvātijas karogs; Horvātijas armijas karavīri gatavojas iznīcināt serbu tanku; Vukovaras memoriālā kapsēta; uz Drnišas ceļa iznīcināts serbu tanks T-55 | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
1991–1994: Horvātija |
1991–92: Dienvidslāvijas SFR Krajinas serbu autonomais apgabals Austrumslavonijas, Baraņas un Rietumsermas SAA Rietumslavonijas SAA Dubrovnikas Republika | ||||||
1994–95: |
1992–95: Serbu Krajinas Republika Serbu Republika | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Fraņo Tudžmans |
Slobodans Miloševičs | ||||||
Iesaistītās vienības | |||||||
Horvātijas armija Horvātijas Nacionālā gvarde Horvātijas jūras spēki Horvātijas gaisa spēki Horvātijas policija Horvātu aizsardzības spēki |
Dienvidslāvijas Tautas Armija: Dienvidslāvijas jūras spēki Dienvidslāvijas gaisa spēki Serbijas Republikas teritoriālā aizsardzība Melnkalnes Republikas teritoriālā aizsardzība Serbu Krajinas armija Serbu paramilitārās vienības | ||||||
Spēks | |||||||
70000 (1991) 200000 (1995) |
145000 DTA karavīri (1991) 50000 Serbu Krajinas Republikas karavīri (1995) | ||||||
Zaudējumi | |||||||
15007 miruši vai bezvēsts pazuduši 300000 pārvietoti |
7134 miruši vai bezvēsts pazuduši 300000 pārvietoti |
Iesākdamies kā Horvātijas serbu kustība par palikšanu Dienvidslāvijas sastāvā, konflikts izvērtās par etnisku karu, kurus raksturo etniskās tīrīšanas un lokāla mēroga vispārēji slaktiņi. Karš kļuva arī par katolisma un pareizticības sadursmi, kas izvērtās kultūras genocīdā — pretējo pušu baznīcu un citu kultūras vērtību apzinātā iznīcināšanā.