Gāzmaska
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gāzmaska ir individuālās aizsardzības līdzeklis elpošanas orgānu, sejas un acu pasargāšanai no kaitīgo vielu (gāzu un aerosolu) iedarbības.
Lielākoties gāzmasku sejas daļu veido gumijas vai elastīga polimēru materiāla maska, kas cieši aptver visu ķermeņa galvas daļu. Maskai ir polikarbonāta acenes, kā arī var būt papildierīces runāšanai, dzeršanai (ar caurulīti no rezervuāra), kā arī aceņu notīrīšanai. Savukārt elpošanas nodrošināšanai pie pašas gāzmaskas ir pievienots vārstu mezgls vai arī caurule uz gāzmaskas kārbu.
Pēc gāzmasku pielietošanas mērķa tās iedala filtrējošās un izolējošās gāzmaskās:
- Filtrējošās gāzmaskās ieelpotais gaiss tiek attīrīts gāzmaskas kārbā, izmantojot pretdūmu filtru — no radioaktīvo un bakterioloģisko ieroču aerosoliem, vai aktīvās ogles slāni — no indīgajām kaujas vielām. Gāzmaskas kārbu pievieno sejas daļai tieši vai ar savienotājcauruli. Pret tvana gāzi lieto papildkārbu ar hopkalīta patronu.
- Izolējošā gāzmaska pilnīgi norobežo elpošanas orgānus no apkārtējās vides. Skābeklis, kas ir nepieciešams elpošanai, tiek iegūts ķīmiskā ceļā — reģenerācijas kārbā, izmantojot peroksīda patronu, vai/un no saspiesta gaisa (skābekļa) balona.
Filtra darbības laiks ir ierobežots. Skābekļa padeve var notikt arī, izmantojot gaisa kompresoru. Šāda tipa padeve lielākoties tiek izmantota, darbojoties slēgtās telpās, piemēram, rūpniecībā. Gāzmaskas tiek arī iedalītas pēc jomām, kurās tās tiek pielietotas — civilās, militārās un rūpniecības gāzmaskās.