Ašoka
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ašoka (hindi un sanskritā: अशोक, Aśoka, izrunā: /aˈɕoːkə/, dzimis ap 304. gadā p.m.ē., miris 232. gadā p.m.ē.), zināms arī kā Ašoka Lielais, bija trešais Maurju dinastijas imperators, kas valdīja gandrīz visā Indijas subkontinentā no 269. gada p.m.ē. līdz savai nāvei. Viņš tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem valdniekiem Indijas vēsturē. Ašoka par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludināja budismu, kā rezultātā šī reliģija piedzīvoja strauju uzplaukumu.
Ašoka अशोक | |
---|---|
Maurju impērijas valdnieks (čakravartins)[1][2] | |
1. gadsimtā p.m.ē. vai 1. gadsimtā izgatavots cilnis, kura centrā atrodas figūra, kas attēlo Ašoku | |
Maurju imperators | |
Valdīšana | aptuveni no 268. līdz 232. gadam p.m.ē.[3] |
Kronēšana | 268. gadā p.m.ē.[3] |
Priekštecis | Bindusara |
Pēctecis | Dašaratha |
Tituli | Devanampriya, Priyadarshin |
Dzimis |
304. gadā p.m.ē. Pataliputra, Patna |
Miris |
232. gadā p.m.ē (72 gadu vecumā) Pataliputra, Patna |
Sievas |
Devi Karuvaki Padmavati Tišjarakša |
Bērni |
|
Dinastija | Maurju dinastija |
Tēvs | Bindusara |
Māte | Šubhadrangi |
Ašoka ir Maurju impērijas dibinātāja Čandraguptas Maurjas mazdēls un otrā valdnieka Bindusaras dēls. Ašokas priekšteči jau izveidoja lielu valsti, bet viņa valdīšanas laikā Maurju impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē. Pēc Kalingas iekarošanas, kuras laikā gāja bojā tūkstošiem cilvēku, Ašoka kā savu reliģiju pieņēma budismu. Nav zināms, vai to izdarīja personisku motīvu vadīts vai politisku apsvērumu dēļ. Pēc tam sākās straujš budisma uzplaukums. Pateicoties viņam budisms izplatījās arī Šrilankā, kur tā joprojām ir dominējošā reliģija.