Žeroms Bonaparts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Žeroms Bonaparts (franču: Jérôme Bonaparte; dzimis 1784. gada 15. novembrī, miris 1860. gada 24. jūnijā) bija Napoleona jaunākais brālis. No 1807. līdz 1813. gadam - Vestfālenes karalis Žeroms I. No 1816. gada - Monfortas grāfs. Kad Francijā pie varas nokļuva Žeroma brāļadēls Napoleons III, veica vairākus oficiālus amata pienākumus, 1850. gadā kļūdams par Francijas maršalu, bet 1852. gadā - Francijas senāta prezidentu.
Ātrie fakti Žeroms Bonaparts Jérôme Bonaparte, Dzimis ...
Žeroms Bonaparts Jérôme Bonaparte | |
---|---|
Dzimis |
1784. gada 15. novembrī Ažaksjo, Francijas karaliste (Korsika, Francija) |
Miris |
1860. gada 24. jūnijā (75 gadu vecumā) Vilženī pils (Château de Vilgénis), Otrā Francijas impērija (Ildefransa, Francija) |
Dzīvesbiedre |
1. Elizabete Patersone 2. Virtembergas Katrīne 3. Justīne Bartolini-Bardelli |
Bērni | 5 bērni, to skaitā Matilde Bonaparte, Princis Napoleons Bonparts |
Dinastija | Bonapartu dinastija |
Tēvs | Karlo Buonoparte |
Māte | Letīcija Ramolīno |
Reliģija | katoļticība |
Paraksts |
Aizvērt