Šibalba
From Wikipedia, the free encyclopedia
Šibalba (no maiju: Xib'alb'a — "baiļu vieta",[1] no jukateku: xibil — "pazust") ir pazemes valstība maiju mitoloģijā, pār ko valdīja maiju nāves dievi ar saviem palīgiem. Kiču maiju valodā pazemes valstību sauca Mitnal.
16. gadsimta Verapasas pilsētā par ieeju Šibalbā uzskatīja alu Kobanas tuvumā, Gvatemalā.[2] Citas alu sistēmas Belizā arī ir sauktas par ieeju Šibalbā.[3] Atsevišķas maiju kopienas Piena ceļu uzskata par ceļu uz Šibalbu.[4][5][6]
Šibalba ir aprakstīta Kiču mitoloģijas un vēstures atstāstā Popol Vuh, ko pirmoreiz latīņu valodā tulkoja dominikāņu mūks Francisko Himeness no kristīgās perspektīvas,[7] līdz ar ko Šibalbu mēdz pielīdzināt ellei. Taču ļaunuma konceptu maiju mitoloģijā pārstāv citas, Šibalbā nemītošas dievības, un Šibalbu nevar uzskatīt par maiju analogu ellei, jo tā reprezentē nāvi un slimību nevis sodu.